Kā Mēness fāzes ietekmē mūs?

Mēness ir mūsu planētas vienīgais dabīgais pavadonis, kas riņķo ap Zemi pa nedaudz izstieptu orbītu, vienlaikus rotējot arī ap savu asi tā, ka no Zemes ir novērojama praktiski tikai viena Mēness puse.

Uz Mēness ķermeņu svars ir 6 reizes mazāks nekā uz Zemes, uz tā nav atmosfēras un temperatūra svārstās no +110ºC dienā līdz -120ºC naktī. Mēness ir vispamatīgāk izpētītais debess ķermenis, tas atrodas vistuvāk Zemei un ir vienīgais, ko apmeklējis cilvēks. Tiek pat izteiktas hipotēzes, ka bez Mēness nebūtu iespējama dzīvības izcelšanās uz Zemes.

Mēness jeb lunārais kalendārs ir laika skaitīšanas sistēma, kas balstīta uz mēness fāžu cikliem. Tas tika izmantots jau sensenos laikos un ir radies vēl pirms saules kalendāra, pateicoties cilvēku novērojumiem par Mēness ritmu saistību ar uz Zemes notiekošajiem procesiem. Katra lunārā mēneša sākums sakrīt ar jaunmēness iestāšanos katrā mēnesī ir 29 vai 30 dienas un, attiecībā pret saules kalendāru, katra lunārā mēness gada sākums ik gadu pārvietojas par 10 – 12 dienām.

Mēness fāzes ir formas, kādās mēs no Zemes varam novērot Saules izgaismotās Mēness daļas un tās ir atkarīgas no Mēness stāvokļa attiecībā pret Sauli un Zemi. Pilns mēness fāžu maiņas cikls ilgst 29,5 dienas.

No jauna mēness iestāšanās brīža līdz pilnmēnesim mēness aug un pieņemas spēkā – tradicionāli, lai saviem centieniem nodrošinātu veiksmi, šajā laikā iesaka uzsākt jaunus darbus un projektus (izņemot pirmo mēness dienu, kas paredzēta plānošanai).

Bet darbu pabeigšanai, projektu noslēgšanai, kopsavilkumu un analīžu veikšanai veiksmīgāks ir dilstoša mēness periods – no pilnmēness līdz nākošajam jaunmēnesim.

Mēness fāžu maiņas punkti ir kritiskie punkti lunārā mēneša ciklā. Kā zināms, Mēness ar savu gravitācijas spēku pievelk sev visus Zemes šķidrumus, izraisot uz mūsu planētas paisumus un bēgumus – tas notiek mēness fāžu maiņas rezultātā. Un tā kā cilvēks (arī dzīvnieki un augi) lielākoties sastāv no ūdens, tas mēness fāžu maiņas process skar arī mūs, Zemes iemītniekus, ietekmējot mūsu fizisko pašsajūtu un enerģētiku.

Atkarībā no Mēness stāvokļa attiecībā pret Sauli un Zemi, redzamas četras dažādas šā pavadoņa fāzes:

• Jauns Mēness

• 1. ceturksnis (Augošs Mēness)

• Pilnmēness

• Pēdējais ceturksnis (Dilstošs Mēness).

Enerģētiski visjutīgākie ir tieši fāžu maiņas brīži.

Mēness dienas nesakrīt ar kalendārajām dienām. To sākums un beigas, kā arī ilgums ir atkarīgs no Mēness lēkta un rieta. Pirmā Mēness diena vienmēr sākas Jaunmēnesī un var būt ļoti īsa, ja drīzumā seko Mēness lēkts. Arī pēdējā – 30. Mēness diena var būt ļoti īsa vai pat vispār kādā lunārajā Mēnesī iztrūkt, kas arī ir atkarīgs no Jaunmēness iestāšanās brīža. Mēness dienu sākuma un beigu laiki ir atrodami Mēness kalendāros.

Avoti:

http://tava-pasaule.lv/meness-kalendars/

http://www.astrologi.lv/meness_kalendars/meness-ritmi/meness-cikliskums/

http://astrologe.lv/publikacijas/sis-un-tas-par-so-un-to/raksts/meness-ne-tikai-ka-zemes-pavadonis.html?tx_ttnews%5BbackPid%5D=17&cHash=f6976143e5a20226a38f843745b4bf8e

Nav komentāru

Komentēt